Digitālo parakstu viena no pamatfunkcijām ir garantēt parakstīto datu integritāti, kas tiek nodrošināts, parakstītos datus (to kontrolsummu) šifrējot ar kādu no asimetriskās kriptogrāfijas algoritmiem. Veicot izmaiņas parakstītajos datos, to kontrolsumma vairs nesakrīt ar parakstā iekļauto vērtību, līdz ar to paraksts identificējams kā nederīgs.

Tomēr reālajā dzīvē parakstāmie dati ir krietni vien sarežģītāki par parastām teksta virknēm. Digitāli parakstot dokumentu datnes, tiek garantēts, ka paraksta pārbaudītājs varēs konstatēt, vai dokumenta datnes saturs ir tieši tāds, kāds tas bijis parakstīšanas brīdī. Taču tas neko nepasaka par to, vai sakrīt arī dokumenta datnes satura reprezentācija (attēlojums) lietojumprogrammās, kas šos dokumentus attēlo.

Demonstrējam vairākus veidus, kā iespējams, izmantojot dažādas .docx un .odt teksta dokumentu formātos pieejamās funkcijas, radīt dokumentus, kuru datņu saturs ir nemainīgs un, līdz ar to, nerada šaubas par digitālā paraksta derīgumu, taču faktiskais lietotājam attēlotais saturs (tā reprezentācija) var atšķirties.